Reliģija senajiem grieķiem izveidojās tāpēc, ka grieķi, tāpat kā visi cilvēki, neprata izskaidrot dabas parādības, bet viņa darba rezultāti bija atkarīgi no dabas.[3;14] Lai mēģinātu savaldīt šos dabas spēkus, grieķi pārvērta tos par dieviem, deva tiem vārdus un pielūdz tos. Viņi cerēja, ka dievi būs apmierināti un tādejādi liks viņus mierā.[4;28]
Ar laiku grieķi radīja aizvien vairāk un vairāk dievu. Jo vairāk senā Grieķija attīstījās, jo vairāk dievu tiem bija.
Dieviem cēla tempļus, lai iegūtu to labvēlību. Piemēram, 480.g. p.m.ē. ~ 447.g. p.m.ē. sākās visslavenākā tempļa – Partenona būve. Tas bija veltīts dievietei Atēnai, kas saskaņā ar grieķu leģendu bija dzimusi no dievu valdnieka Zeva galvas.[6;44]
Grieķi domāja, ka lielākā daļa dievu dzīvo Olimpa kalnā. Senatnē šeit stāvējušas dievu pilis. Cilvēki un meža zvēri nav varējuši tuvoties Olimpa virsotnei. Tur nekad nav bijis ziemas, bet valdījis mūžīgs pavasaris. Viņiem pasniegts speciāls ēdiens, ko grieķi sauca par ambroziju un domāja, ka tas dod nemirstību, spēku un skaistumu. Grieķijā par dieviem mēdz teikt „Olimpa dievi”. [ 5;148]…
