Vēlēšanu likums noteica, ka katrs kandidātu saraksts nodrukājams uz atsevišķām veidlapām, norādot kandidātu saraksta numuru, saraksta iesniedzējas partijas vai vēlētāju grupas nosaukumu un izvirzīto kandidātu vārdu un uzvārdu.
Partijas, veidojot savus kandidātu sarakstus, priekšroku deva jau sabiedrībā pazīstamām un populārām personām, kuras jau bija sākušas aktīvu politisko darbību.Sociāldemokrātu sarakstā bija arī dzejnieks Jānis Pliekšāns (Rainis), kurš ļoti cerēja uz kādu no vadošajiem valsts amatiem, lai gan nebija tiem īsti piemērots sava emocionālā rakstura dēļ. Pēc vēlēšanām viņš nonāca konfliktā ar savu frakciju, kura politiskajiem amatiem ieteica citas kandidatūras. Pliekšāns demonstratīvi pārsēdās plenārsēžu zāles pēdējā solā un ignorēja apkārt notiekošo.
Latvijā saskaņā ar Satversmi, Saeimas vēlēšanām bija jābūt vispārējām, vienlīdzīgām, tiešām un aizklātām. Balsošana notika par partiju un vēlēšanu apvienību kandidātu sarakstiem, proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
Latvijā bija 5 vēlēšanu apgabali:
Rīga;
Vidzeme (Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas apriņķi);
Latgale (Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas apriņķi);
Kurzeme (Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu apriņķi);
Zemgale (Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jaunjelgavas, Ilūkstes apriņķi).
Šādam dalījumam nebija citas īpašas nozīmes, kā vien vēsturiskā tradīcija.
…
