Kas mēs esam šai pasaulē ? Vai esam šeit tikai uz mirkli no mūžības vai arī mūsu mūžs ir kā mūžība? Kas mēs esam Laikā, Telpā?Vai mums ir tikai miesa un sirds un , kur paliek mūsu dvēsele?Kāda tā ir – patstāvīga , nemainiga vai , gluži pretēji – krāsaina, mainīga, bezgalīga? Šos un līdzīgus jautājumus sev uzdevis ikviens. Arī Imants Ziedonis savos dzejoļos no dzejoļu krājuma “ Taureņu uzbrukums”par to netveramo , neizzināto, jo kā pats teicis , ka ““Taureņu uzbrukums “ aizsācies arvien dziļāk ejot iekšā zinībās par pasauli, laiku un telpu , kurā esam.”
Taurenis – kaut kas viegls, gaisīgs, krāsains, skaists un netverams.Bet uzbrukums saistās ar ko varmacīgu, ar ielaušanos citā teritorijā. Cik savienojami tas ir? Bet arī cilvēka dvēsele ir kaut kas gaišs, tīrs , netverams, bet katrs mēs zinām , ka katram no mums tā ir tik atšķirīga, daudzkrāsaina un mainīga- kā taurenis, nē, - kā taureņu bars.…
