Pārdomājot to, ko īsti šeit rakstīšu es sapratu, ka, lai par kādām grupām „ietu” runa, es pēc tām netiecos. Viņas vienkārši ir pašas par sevi un es tajās iekļaujos, jo bez tā vienkārši nevar iztikt.
Vienmēr esmu domājusi, ka pēc dabas esmu visīstākais intravertā tipa cilvēks, taču tagad analizējot savu piederību grupām saprotu, ka šis priekšstats pašai par sevi ir bijis mānīgs. Esmu vairākās primārajās grupās. Neskaitot ģimeni, ir vairākas mazas tuvāko draugu grupas un katrā no šīm grupiņām es esmu kā mazliet cita personība. Būs cilvēki, kas mani pazīs kā kluso peli, tajā pat laikā citi apgalvotu, ka nemaz nespētu mani šādu iedomāties (tas noteikti atkarīgs no tā cik valdonīgi cilvēki ir man apkārt).…
