Krievijas Impērijas laikā pastāvēja 4 Valsts Domes:
1906. gada 27.aprīlis-8.jūlijs - Pirmā Valsts Dome,
1907. gada 20.februāris-2. jūnijs - Otrā Valsts Dome,
1907. gada 1.novembris-1912. gada 9. jūnijs - Trešā Valsts Dome,
1912. gada rudens-1914. gadam - Ceturtā Valsts Dome.1
Pirmās Valsts Domes vēlēšanas notika 1906. gada martā-aprīlī. Tās bija pirmās vēlēšanas visā Krievijas pastāvēšanas vēsturē.2 „Saskaņā ar 1905. gada 17. oktobra manifesta solījumiem 1906. gada pavasarī sanāca Pirmā Valsts Dome. Kaut arī vēlēšanu likums bija ļoti nepilnīgs, tomēr tauta tās sanākšanu gaidīja ar lielām cerībām.”3
Pirmās Valsts Domes vēlēšanas atnesa kadetiem nepastrīdamu uzvaru - 279 deputātu vietas (kopā ar citām tiem tuvām mazajām frakcijām), strādniekiem (трудовики) - 97 vietas, nacionālajām grupām (‘autonomistu savienībai’) - 70 vietas, Sociāldemokrātiem - 17, Oktobristiem un labējiem - 16, bezpartejistiem- 103. Par Pirmās Valsts Domes priekšsēdētāju kļuva kadets S. A. Muromcevs.4
Sagaidāmā Domes vara jau sākotnēji bija ļoti ierobežota. Budžeta noteikumi, kas tika publicēti 1906. gada 8. martā, atbrīvoja militāros un jūras spēkus, kā arī Impērijas Tieslietu ministriju no jebkādas Domes kontroles pār to izdevumiem. 1906. gada 23. aprīlī tika publicēti Pamatlikumi, kurus varēja grozīt tikai Imperators- tādā veidā nebija nekādu procedūru, ar kurām Dome varētu ierosināt konstitucionālos labojumus. Pamatlikumi noteica, ka visus ministrus amatos ieceļ Imperators un ka viņi pilda savu amatu līdz brīdim, kamēr bauda Imperatora uzticību - ministri nekādā veidā nebija atbildīgi Domes priekšā. Dome nevarēja ‘gāzt valdību’ vai arī atlaist no amata noteiktus ministrus ar neuzticības balsojumu. …
