Secinājumi
• Kopumā jāsecina, ka aukstā kara apstākļos ASV ģeopolitiskās intereses Tuvajos Austrumos arvien pieaugu, ko sekmēja vairāki faktori, bet pirmām kārtām ārkārtīgi strauji pieaugošā naftas loma reģionā.
• 1967. gadā notika Sešu dienu karš, kurā savā starpā cīnījās Izraēla no vienas puses un Ēģipte, Jordānija un Sīrija no otras puses. Jāsecina, ka šis karš bija svarīgs ar to, ka tā iespaidā pirmo reizi tika pielietos t.s. „naftas ierocis” jeb naftas embargo. Jāsaka, ka šis mēģinājums bija neveiksmīgs, jo Tuvo Austrumu valstīm nebija īstas saprašana par naftas pasaules tirgu. Rietumvalstis varēja iegūt naftu no citiem ražošanas avotiem, neskaitot Tuvos Austrumus, līdz ar to nafta kā spiediena elements šajā laikā neko nesasniedza. Vienlaikus, jāsecina, ka šis karš parādīja ASV atbalstu Izraēlai un pastiprināto interesi par konfliktiem reģionā.
• Jāsecina, ka 70.gados ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos sarežģījās. 70. gados situācija Tuvajos Austrumos kļuva sarežģītāka, jo domstarpības starp Ēģipti un Izraēlu saglabājās un drīzumā pārauga atklātajā konfliktā. Arābu valstu vidū 70. gadu sākumā pieaug neapmierinātība ar Rietumu valstu, īpaši ASV, atbalstu Izraēlai. Situāciju sarežģīja arī tas fakts, ka šajā laikā arābu valstu vidū biežāk sāk izplatīties ideja par naftas kā spiediena elementa pielietošanu. Tāds jēdziens kā „naftas ierocis” gūst lielu atbalstu Arābu pasaulē un uztrauc Rietumu pasauli, kurā jau 60. gadu beigās – 70. gadu sākumā tiek apspriest iespējamās enerģijas krīzes jautājums, īpaši presē.
…
