Viduslaiku pilsētas ražošanas pamats bija amatniecība. Pilsētas iedzīvotāju galvenā daļa bija amatnieki.
Katrs amatnieks pats pārdeva savus ražotos produktus. Tāpēc pilsētas tirdzniecībā vidutājiem - tirgotājiem nebija kaut cik redzamas lomas. Pilsētas varas orgāni vajāja uzpircējus, sakarā ar kuru spekulācijām cēlās produktu cenas. Tirgotāji tirgojās galvenokārt ar ievestām precēm – garšvielām vai greznuma priekšmetiem, ko ieveda no Austrumiem, kā arī ar siļķēm, sāli, vīnu.
Viduslaiku amatniecības raksturīga īpatnība ir tā, ka amatnieki bija organizējušies īpašās savienībās – cunftēs.…
