J.Jaunsudrabiņš (1877–1962) radījis spilgtas sadzīves ainas un psiholoģiski interesantus raksturus (romāns „Aija” (1911)) [4;127]. Šajā romānā ir pastāstīts par kāda vīrieša, Jāņa, dzīvi sākot no bērnu dienām un beidzot ar nāvi, manuprāt, spilgts ir arī Aijas tēls šajā romānā.
Jānis, jau mācoties skolā, iemīlējās kādā meitenē Aijā. Sākumā viņš kautrējās pat pieiet pie viņas, taču vēlāk, kad izrādījās, ka viņiem vasarā būs jāstrādā pie viena saimnieka, arī Aija sāka pievērst uzmanību Jānim. Taču šajā laikā Jānis, kad pārējie klasesbiedri runāja par Aiju lika viņu nokritizēt un padarīt par neglītu ar saviem vārdiem. Tā bija pašaizsardzība, taču, manuprāt, viņam jau tad kaut kas iekšā teica, ka Aija nav tā labākā, kuru varētu iemīlēt.
„Kad zēni dažreiz savā starpā pārrunāja, kuras meitenes tās skaistākās, un kad gandrīz visi pirmo tūlīt minēja Aiju, tad es viņiem nepiekritu. Es teicu, ka Aija saviem gadiem par lielu un par resnu, ka acis viņai par mazām un vaigi pārāk apaļi. Es viņu nokritizēju tā, ka beigās pašam kļuva tīri nepatīkami.” [2;8]
Jānis nevarēja vien sagaidīt, kad varēs kopā ar Aiju sākt strādāt vienās mājās. Šo brīdi viņš gaidīja ar lielu nepacietību. …
