Protams, var arī būt „frīraideru” varianti un tamlīdzīgi, bet es jau neesmu tas, kuram patīk paļauties uz procesu pašplūsmu, necenšoties tos ietekmēt. Neciešu arī frāzi „a ja nu…”.
Un tā vien šķiet, ka šai brīdī nav it neviena, kurš negribētu bēgt „tālēs zilajās”. Bēgt no visām rūpalām un pienākumiem. Bet, no otras puses, tad jau dzīve kļūtu sasodīti garlaicīga… Un kā ir ar tevi, mans draugs?
…
