1917. gada Februāra revolūcija un cara gāšana Krievijā iedvesmoja Latvijas un Igaunijas nacionālās kustības. Nacionālie spēki centās izmantot situāciju, lai iegūtu autonomiju. Krievijā cara patvaldību nomainīja daudz demokrātiskākā Pagaidu valdība, kas deklarēja plašas tiesības un brīvības. Arī vācu neokupētajā Latvijas daļā sāka veidoties jaunas partijas. Atsevišķi sabiedriskie darbinieki izteica domu par neatkarīgas valsts nepieciešamību. Šī ideja kļuva aktuāla pēc tam, kad varu Krievijā sagrāba boļševiki, kuri sāka īstenot savas idejas par privātīpašuma likvidēšanu. Tas nebija pieņemami lielai daļai latviešu. Latvijā martā tika sasaukta Rīgas Sabiedrisko organizāciju padome. Valmierā izveidojās Vidzemes Pagaidu zemes padome, Rēzeknē – Latgales Pagaidu zemes padome. Bet Tartu bēgļi no Kurzemes izveidoja Kurzemes Pagaidu zemes padomi. Vācijas armija 1917. gada augustā atsāka uzbrukumu un ieņēma Rīgu, bet oktobra sākumā ieņēma Rietumigaunijas salas. Krievijas armija bija demoralizēta.
Februāra revolūcija ietekmēja situāciju arī Lietuvā, jo vācieši sāka baidīties, ka demokrātiskā Krievija var piešķirt Lietuvai plašu autonomiju. Sākumā vācieši centās no provāciski noskaņotām personām izveidot Uzticības padomi ar ierobežotām tiesībām, tomēr lietuviešu konference, kas sanāca 1917. gada 18. septembrī Viļņā, nolēma izveidot neatkarīgu valsti.
…
