Katram cilvēkam ir kāds viņa mīļākais literatūras žanrs – vienam tā ir proza, citam tā ir dzeja. Personīgi man, cik es esmu manījis, simpatizē proza. Es neesmu liels literatūras cienītājs, taču gadās tādas dienas, kad rodas vēlme palasīt kādu grāmatu, taču latviešu literatūrā man tādu nav daudz, nezinu, kāpēc.
Latviešu literatūrā izvēlos prozu, jo es uzskatu, ka tā ir vieglāk lasāma. Viena no tādām grāmatām ir Aleksandra Grīna darbs „Dvēseļu putenis”, kas mani ir „paķērusi” ar abu zēnu, Edgara un Artūra, smago jaunību, īpaši jau Artūra.…
