1711.g. par augstāko pārvaldes un tiesas iestādi kļuva Senāts. Tirgotājiem un amatniekiem bija izveidota sava augstākā pārvaldes un tiesas institūcija – Ģenerālmaģistrāts. Pēteris I bija sācis arī jaunu politiku attiecībā uz baznīcu. 1721.g. „Garīgo lietu reglaments” noraidīja patriarha nepieciešamību, līdz ar ko baznīcas lietu kārtošana nonāca cara rokās, bet baznīcas lietu kārtošanai izveidota garīgo lietu kolēģija – Svētā Sinode. Valsts tika sadalīta vietējās pārvaldēs (guberņa, province), uz kurām gūlās liela pienākumu nasta ar galveno mērķi – sekot kārtīgai nodevu ievākšanai. Vietējam pārvaldniekam par visu bija jāatskaitās Senātam.…
