Par jezuītu ordeni, kopš tas pastāv, ir radušies dažādi mīti un leģendas. Mūsdienās vēl arvien skaitliski lielākā Romas katoliskās Baznīcas ordeņa darbība, pateicoties informācijas tehnoloģijām, plašsaziņas līdzekļos tiek vispusīgi atspoguļota un vairs neslēpj sevī „noslēpumus un sazvērestības”. Ja tomēr pastāv kādi pārpratumi, tad tie radušies, manuprāt, tikai tāpēc, ka vēl joprojām ir spēkā novecojuši stereotipi un valda dažādi aizspriedumi, kā arī trūkst aktuālas informācijas. Tāpēc arī es izvēlējos šo tēmu, lai nedaudz iepazīstinātu ar jezuītu ordeni – ar tā rašanos, uzbūvi, darbības principiem, darbības jomām un uzdevumiem Latvijā.
Jēzus Sadraudzība ir jezuītu ordenis. Tas ir internacionāls katoļu vīriešu ordenis, kuram ir stigri noteikta pārvaldes struktūra un iekšēji saistoši darbības pamatprincipi, taču tā darbības ārējās izpausmes formas ir ļoti daudzveidīgas. Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem jezuītu tēvi uzskatīja katoļu baznīcas mācības sludināšanu jaunās izpausmēs. Dievkalpojumi tika vadīti lielākoties katras tautas valodā, bija pievērsta uzmanība kā pašu jezuītu, tā arī laicīgo ļaužu izglītošanai, nesavtīga labdarība, kas ir kristīgās mācības pamatā, bet ko baznīca bija atstājusi novārtā.1
20.gadsimtā ir notikušas pārmaiņas jezuītu tradicionālajās darbības jomās – teoloģijā, Garīgo vingrinājumu un rekolekciju vadīšanā, izglītībā un sadarbībā ar lajiem.…
