Vērā ņemamas autora devums ir arī a priori zināšanu jēdziena skaidrāka definēšana, norādot, ka a priori zināšanas ir intuitīvas zināšanas par universālām idejām un to savstarpējām attiecībām.
Ja ir jāpievēršas darba trūkumiem, tad jāsaka, ka darbs ir ievērojami novecojis (pirmais izdevums iznāca 1912. gadā) un dažiem autora apgalvojumiem par fiziku ir nepieciešama revidēšana. Tā, piemēram, autors izturas noraidoši pret zinātnes definīciju gaismai, kas, pēc fiziķu uzskata ir „viļņu kustības forma.” Rasels norāda, ka šī definīcija ir maldīga, jo, pēc viņu sajūtu datu koncepta, tai ir jābūt uztveramai ar cilvēka redzi. Tomēr pastāv arī ultravioletais starojums un infrasarkanā gaisma, kas cilvēka acij nav redzama. Tomēr ir jāņem vērā zinātnes attīstības līmenis laikā, kad darbs ir ticis rakstīts, tāpēc šādas nelielas piebildes nemazina Rasela darba nozīmīgumu un aktualitāti mūsdienās.
Rezumējot par Bertrāna Rasela ieguldījumu zinātnes filozofijas attīstībā, jāsaka, ka autora koncepts par kritisku instinktīvu pārliecību un zinātnisku hipotēžu analīzi aizvien gūst atbalstu daudz mūsdienu filozofu vidū. Raselam ir izdevies vienkāršā valodā, koncentrēti un interesanti piedāvāt savu skatījumu uz galvenajām filozofijas problēmām.
…
