Cilvēks ir pavisam vienkāršs vārds un vēl vienkāršāka parādība. Katru dienu mēs sastopam neskaitāmi daudz cilvēku, bet katru par īpašu padara tikai šī cilvēka darbi un jūtas. Neviens diemžēl nav supemens, tādēļ pasauli izglābt neizdosies, bet mūsu pašu viskvēlākie sapņi un mērķi padara mūs par tādiem kādi mēs patiesība esam.
Ir viegli nosapņot kārtējo sapni vai izdomāt kādu mērķi, bet cilvēki, kuriem nav spēka tos piepildīt ir mazāk pamanāmi nekā tie, kuri tos piepilda, jo nav redzami rezultāti, sapņu, mērķu piepildījumi.To sajūtot, mēs apjaušam, cik liela vai niecīga personība ir mūsu priekšā.
Bieži vien mērķtiecību uzskata par diezgan sliktu rakstura iezīmi, bet, manuprāt, šādiem cilvēkiem ir drosme kļūt par ko vairāk nekā tikai par kārtējo cilvēku uz zemes virsas. Mērķi nenozīmē tikai materiālo lietu iegūšanu, tie var būt pilnīgāki, tie var saistīties ar visas dzīves izmaiņām. Tādēļ tie, kuri ir spējīgi tos piepildīt, būs spējīgi arī palīdzēt tos piepildīt citiem, jo zinās cik svarīgi ir būt vairāk par to kas esi šobrīd.
Neviens cits tevi necels augstāk, ja to nedarīsi tu pats, jo neviens cits nezin tik labi kā tu, kas tu esi, ko jūti un ko gribi. Ja gribēsi daudz sasniegt būs daudz jāriskē. Var gadīties, ka cenšoties sasniegt mērķi būs mazliet „jāsaistās”, bet tas nenozīmē, ka spēlei ir beigas. Vajag tikai atkal piecelties un mēģināt no jauna. …
