Lielā tautu staigāšana sākās 4.gs ar huņņu iebrukumu Eiropas austrumu daļā. Rietumeiropā lielā tautas staigāšana aizsākās 4. un 5. gs mijā. Tā ilga trīs gadsimtus, kuru laikā izveidojās mūsdienu politiskās dzīves struktūras. Tās ir šī notikuma radītās sekas, kas jūtamas arī mūsdienās, bet šis notikums ne tikai veicināja politiskās kartes veidošanos, bet arī ievadīja Rietumromas impērijas bojāeju, kas bija ļoti ievērojams notikums visā pasaules vēsturē.
Ap 4.gs goti uzsāka savu kustību uz Eiropas vidieni. Goti ieradās Viduseiropā no Zviedrijas dienvidu reģioniem un Dānijas. Ap 5.gs goti bija pārņēmuši jau visu Dāniju un jau arī Vācijas ziemeļu daļu un Beļģijas ziemeļaustrumus. Gotu ceļojumi neapstājās un tie ātri vien ieņēma teritorijas Pirineju pussālā, teritorijas pie Melnās jūras. Goti sadalījās divās daļās: austrumgotos un rietumgotos. Dānijā pārsvarā bija apmetušies rietumgoti, kuri bija arī vistiešākie pašu pirmo gotu pēcteči. …
