Savā dzejā Dievam un dievbijībai Stenders piešķīris lielu nozīmi, uzsverot, cik ļoti daudz ticība Dievam dod cilvēkam, veicinot tā labklājību un palīdzot izkopt labās īpašības un tikumību. Tāpat Stenders uzsver lielu pateicību Dievam par lemto likteni, doto svētību ikdienā un pasargāšanu no ļaunā.
Stenders Dieva tēlu dzejā ārkārtīgi slavina kā visa augstāko spēku un īpaši izteikti iezīmē Dieva veikumus dabā ar domu, ka Dievs parūpējas par visiem. Piemēram, dzejolī „Dievs visur” Stenders sacerējis desmit pantus, kas, iespējams, domāti atbilstoši pēc skaita kā desmit baušļi, kuros min dažādas dabas norises, katra panta beigās apstiprinot, ka Dievs ir tas, kuram pateicoties dabā, piemēram, ir vārpas, no kurām būs maize, tātad Dievs ir tas, kas par to ir parūpējies. Tas atklājas dzejoļa rindās: „Skat’, kā tā upīte straumuļus griež,/Vilniņi dzelmiņā cits citu spiež./Ūdentiņš tecēdams mūs bildina:/Še Dievs ir, kas vis’ dzirdina.”…
