Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 18 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 1.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 2.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 3.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 4.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 5.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 6.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 7.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 8.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 9.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 10.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 11.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 12.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 13.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 14.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 15.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 16.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 17.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 18.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 19.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 20.
  • Referāts 'Izglītības kvalitātes novērtēšana', 21.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Izglītības kvalitātes politika Latvijā    4
1.2.  Salīdzinājums augstākā izglītība ES un Latvijā pēc kvalitātes rādītājiem un kvalitātes līmeņa    6
2.  Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam    7
2.1.  Vienotas izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošana    9
2.2.  Starptautiski salīdzināmu izglītības indikatoru sistēmas ieviešana    11
2.3.  Izglītības sistēmas informatizācijas nodrošināšana    11
3.  Eiropas pieredze augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā    13
3.1.  CRE iestāžu novērtējums    17
3.2.  Phare Daudzvalstu programma augstākajā izglītībā    20
  Secinājumi    21
  Izmantotā literatūra    22
Darba fragmentsAizvērt

Nacionālajā attīstības plānā kā viena no kritiskajām vietām Latvijas sociālekonomiskajā attīstībā norādīts tas, ka nav pietiekams kvalificētu speciālistu skaits. Vairumā darbības jomu Latvijas darbaspēks (ieskaitot vidējo un augstāko vadošo personālu) ir izglītots, bet nav pietiekami kvalificēts efektīvi pielāgoties mainīgajām tirgus ekonomikas prasībām. Latvijas sociāli ekonomiskajai attīstībai izšķiroši svarīga ir mūsdienu prasībām atbilstošu jaunu pamatprasmju apguves nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem un profesionālās un augstākās izglītības kvalitāte.
Kvalitātes domāšana nozīmē savstarpējo sadarbību starp cilvēkiem, tā ir pilnīgi jauna neizmantota pieeja, ka kvalitātes novērtējumu neveic tikai ierobežots valsts sektors, personu loks, bet gan daudzi patērētāji un ražotāji, kas novērtē kvalitāti.
Kvalitātes politikas mērķis ir veicināt tādas kvalitātes uzraudzības metodes, kas rada patērētāju – klientu apmierinājumu un nodrošina pastāvīgu kvalitātes uzlabojumu.

Atlants