Ievads ekonomikā

Ekonomikas pamats ir cilvēku saimnieciskā darbība, kuru izsauc vajadzības. Ekonomikas pamatproblēma ir tā, ka sabiedrībā jebkuri resursi ir ierobežoti, taču vēlmēm un vajadzībām nav ierobežojumu, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās tās pareizi sabalansēt.
Cilvēks ir sociāla vienība, un katrs no mums ir daļa no dabas, tāpēc katras personas vēlmes varam iedalīt trijos galvenajos virzienos:
Individuālās vajadzības, kur katra persona nosaka savas normas;
Sociālās vajadzības, kur persona uzstāda noteiktus mērķus, kurus vēlētos sasniegt, piemēram – prestižs, slava un gods;
• Intelektuāli motivētās vēlmes, kuras varētu izskaidrot ar personas tieksmi pēc zināšanām un gudrības.
Centieni izzināt ekonomiskos pamatus jau ir radusies senajā Grieķijā, no kurienes vārds arī ir aizgūts. Lai gan, ekonomika kā zinātne ir radusies tikai 18.gs.
Kā gan norisinājās šī sarežģītā procesa attīstība? Kā attīstījās ekonomiskās domas virziens?
16.gs. radās ekonomiskās domas virziens – merkantilisms, kas atbalstīja valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, un par pašu galveno uzskatīja preces apmaiņu – tirgošanos. Dažus gadsimtus pēcāk, fiziokrāti, uzskatīja, ka zeme un tās resursi ir galvenais, un valdībai nebūtu jāiejaucas. Taču 19.gs. Ādams Smits kurš bija klasiskās angļu skolas piekritējs, uzskatīja, ka galvenais ir cilvēks – indivīds ar savām zināšanām un prasmēm. Galvenais ir darbs un arī valdībai nebūtu jāiejaucas. Smits pirmais sāka runāt par darba dalīšanu tāpēc, ka naturālo saimniecību pakāpeniski nomainīja preču ražošana. Pamazām sāka attīstīties tirgus, sāka parādīties starpnieki – tirgotāji, kuri izpildīja maiņas funkciju. Darba dalīšanu padarīja iespējamu ekonomiski nošķirtu īpašnieku dažādās preces un pastāvēšana. Pirmsākumā maiņa kopienas ietvaros nenotika, līdzīgi mūsdienām, kad starp vienas rūpnīcas dažādām ražotnēm nepastāv pirkšanas un pārdošanas attiecības. Noteicošais fakts ir tas, ka rūpnīca ir reāli nošķirts īpašums.
Tātad, tirgus ir īpašs mehānisms, kurš savieno preču ražotājus, tirgotājus un patērētājus, pārdevējus un pircējus.
…