| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1.nodaļa. | Valsts galvas, valdības vadītāja un citu amatpersonu imunitāte | 5 |
| 2.nodaļa. | Personu izdošana | 7 |
| 3.nodaļa. | Soda noteikšana | 8 |
| 4.nodaļa. | Citas problēmas | 10 |
| 5.nodaļa. | Dažu valstu Konstitucionālo tiesu un Valsts padomju izskatītie jautājumi saistībā ar Romas Statūtiem | 12 |
| 5.1. | Francija | 12 |
| 5.2. | Luksemburga | 13 |
| 5.3. | Spānija | 14 |
| 5.4. | Ekvadora | 16 |
| 5.5. | Ukraina | 17 |
| Nobeigums | 20 | |
| Literatūras atsauces | 21 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 23 |
Starptautiskās krimināltiesības ir starptautisko publisko tiesību nozare, kuras principi un normas regulē valstu un starptautisko organizāciju sadarbību cīņā ar noziedzību un kuras mērķis ir aizsargāt starptautisko tiesisko kārtību no starptautisko tiesību subjektu noziedzīgajiem apdraudējumiem, nosakot vainīgo fizisko personu kriminālatbildību un valstu atbildību par starptautisku noziegumu un starptautiska rakstura noziegumu izdarīšanu [1.,7.lpp.].
Starptautiskās attiecības ir tiesiskais instruments, ar kura palīdzību tiek regulētas starpvalstu attiecības. Strīdīgie jautājumi starpvalstu līmenī krimināltiesībās daudzus gadus tika risināti ar starptautisko tribunālu starpniecību. Tikai nesen atsevišķu indivīdu sāka uzlūkot kā starptautisko tiesību objektu un starptautisko tribunālu darbības subjektu. Līdz Nirnbergas tribunāla izveidei, personīgā atbildība par starptautiska nozieguma izdarīšanu kā, piemēram, pirātisms, tika noteikta tikai nacionālo tiesību līmenī. Pirātisma iekļaušana starptautisko noziegumu kategorijā deva iespēju noziedznieku saukt pie atbildības jebkurā valstī, kuras teritorijā notikusi viņa aizturēšana. Pie tam noziedznieka un viņa upura nacionalitātei, kā arī nozieguma izdarīšanas vietai, nav noteicošā loma. Mūsdienu universālās tiesvedības koncepciju sāka izmantot arī genocīda noziegumus, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.…
aprakstīta vairāku valstu konstitūciju atbilstība starptautiskajām krimināltiesībām
