-
ANO izveidošana, cēloņi
IFC – Starptautiskā finanšu korporācija. Dibināta 1956. gadā. IFC piešķir investīciju kredītus IFC locekļu valstīm. IFC mērķi: sekmēt ekonomisko attīstību;
ICAO – Starptautiskā civilās aviācijas organizācija. Mērķi: izpētīt starptautiskās civilās aviācijas problēmas, sekmēt starptautisko gaisa transporta plānošanu un attīstību;
ITU – Starptautiskā elektrosakaru savienība. Mērķis regulēt, koordinēt un plānot visu veidu starptautiskos elektrosakarus, kosmiskos radiosakarus, sekmēt šo sakaru izmantošanu. u.c.
ANO Aizbildniecības Padomes uzdevums ir pārraudzīt ANO aizbildniecībā esošās teritorijas, veidot šajās teritorijās vietējās varas iestādes. Mūsdienās visas šās sistēmas teritorijas, izņemot Klusā okeāna salu aizbilstamo teritoriju, kas ir ASV aizbildnībā, ieguvušas pašnoteikšanos.
ANO Starptautiskā tiesa atrodas Hāgā. Dibināta 1945. gadā. Tā sastāv no 15 tiesnešiem, kurus pēc Drošības Padomes ieteikuma ievēl Ģenerālā asambleja. Šīs tiesas uzdevums ir atrisināt strīdīgus jautājumus starp valstīm.
ANO Sekretariāts ir ANO galvenais administratīvais orgāns, kas vada visu ANO darbību. Sekretariāta darbu vada ANO Ģenerālsekretārs, kuru ievēl uz pieciem gadiem. ANO Ģenerālsekretārs ir ANO augstākā amatpersona. Viņš ir atbildīgs tikai ANO.
…
ANO – pilnais nosaukums – Apvienoto Nāciju Organizācija – galvenā starpvalstu organizācija miera un starptautiskās drošības uzturēšanai un nostiprināšanai, kā arī sadarbības attīstīšanai starp valstīm. Lēmumu par ANO izveidošanu pieņēma PSRS, ASV un Lielbritānijas ārlietu ministru Maskavas apspriedē. ANO darbības pamatus un struktūru izstrādāja Dambārtonoksas konferencē (1944), Krimas konferencē (1945) un Sanfrancisko konferencē (1945). Par ANO locekli var kļūt ikviena miermīlīga valsts, kas apņemas pildīt Statūtu saistības un kas pēc ANO sprieduma var un vēlas šīs saistības pildīt. Valsti ANO uzņem ar Ģenerālās asamblejas lēmumu. ANO Statūti paredzēja divus būtiskus nosacījumus: Katrai dalībvalstij atbilstoši ANO mērķiem un principiem ir tiesības slēgt jebkādu reģionālu līgumu un veidot reģionālas organizācijas, par to informējot Drošības Padomi. Tas, liecināja, ka ANO neierobežoja nevienas valsts rīcību, neietekmēja tās politiku. ANO neiejauksies nevienas valsts iekšējās lietās. Visus jautājumus paredzēja atrisināt miera ceļā.