Vissvarīgākā un noteicošākā loma socializācijas norisē ir ģimenei. Ģimenē bērns iemācās dzīvot starp cilvēkiem, saprotot to, ka viņš nav vienīgais, kuram ir nepieciešama mīlestība, uzmanība un atbalsts. Bērns veidojas par sociālu indivīdu un personību, ar sev piemītošu raksturu un rakstura īpašībām. Ģimenes attiecībās katram indivīdam ir raksturīga dziļa intimitāte un piederības sajūta. Jo tikai savā ģimenē bērnam ir radīti tādi apstākļi, kuros viņš vienmēr jutīsies labi, neskatoties uz to, vai ir pastrādājis kādu nedarbu, vai ir uzvedies slikti, ar visām savām labām un ne tik labām īpašībām, bērns vienmēr jutīsies mīlēts un pieņemts. Jo mazais cilvēciņš no saviem tuviniekiem cer uz sapratni, siltām jūtām un mīlestību, tas, manuprāt, ir vienīgais enerģijas avots, kas palīdz bērnam socializēties skolā, apkārtējā vidē. Tas dod bērnam patvērumu un mierinājumu tad, kad kaut kas nesanāk mācībās, kā arī pārdzīvot kaunu par savām neveiksmēm kādos pulciņos u.tml.…
