„Neviena cilvēku kopiena, kas vēlas ilgstoši pastāvēt, nevar eksistēt bez saistošām normām, kas regulē kopīgo dzīvi”1
Ikvienai valstij pastāvot ir jāizstrādā vienoti un iedzīvotājiem pieņemami likumi, kuri ļautu valstī uzturēt kārtību un neļautu iedzīvotājiem rīkoties pēc saviem uzskatiem. Lai šie likumi tiktu iepazīti ir vajadzīga sistematizācija un kodifikācija- sagrupēšana pa atsevišķām tiesību nozarēm un līdzīgu normu apkopošanu. Lai šie normatīvie akti tiktu ievēroti un būtu zināmi ir vajadzīgs informācijas nodrošinājums. Ka arī ir nepieciešamas iestādes, kuras pārrauga un seko šo likumu ievērošanas procesu, lai tie tiktu izskaidroti un izprasti pareizi.
Lai valstī būtu sakārtota likumdošana ir nepieciešama vienota sistēma uz kuras pamata tiek veiktas visas nepieciešamās darbības.
Latvijā arī pastāv vienota tiesību sistēma, kura ir veidota pēc Romāņu- ģermāņu tiesību sistēmas principa.
Romāņu- ģermāņu tiesību sistēma ir veidojusies uz Romiešu tiesību pamatiem, savu ieguldījumu ir devušas ari Latīņu un Ģermāņu valstis. Šī tiesību sistēma uzskata, ka tiesību normas ir uzvedības noteikumi, kas atbilst taisnīgumam un morāles prasībām. Šī ideja tika sagrauta Barbaru laikos, bet tika atjaunota tikai 12.gs. Eiropā, Boliņas Universitātē.…
