R. Blaumaņa lugā „Indrāni” valda nesaskaņas tēva un dēla attiecības. Katrs nāk no savas paaudzes, dzīvo dažādos laikmetos. Uzskati nesakrīt un attiecības brūk.
Gan tēvs, gan dēls ir ļoti strādīgi cilvēki. Viņi grib, lai viss būtu perfekti. Visapkārt visam jābūt sakārtotam, sakoptam. Bet to jau grib katrs no mums. Taču uzskati par skaistumu atšķiras, viens mīl kokus labajā sētas pusē, otrs mauriņa vidū. Šādi sīkumi arī grauj attiecības. Saka, ka pretstati pievelkas. Problēmas cēlonis ir tas, ka viņi ir ļoti līdzīgi. Bet katrs grib rīkoties pēc saviem principiem.
Vienā mājā nevar būt divi saimnieki, kādam vienmēr būs jācieš. Arī Edvarta sieva to atzīst: „Ja jau divi kaķi vienā maisā nesader, kur tad nu vēl četri?”. Taču tēvs tiecas pēc savas taisnības, viņš vienmēr ir juties pārāks, jo viņam pieder kaut kas tāds, ko pats ar savām rokām cēlis. Mājas, tā ir vieta, kur atgriezties, kāds vienmēr tur gaidīs atvērtām rokām.…
