Henrika Ibsena dramatiskā poēma „Pērs Gints” ir patiešām ievērojama ne tikai ar savu saturu un lugas darbību, bet arī ar savu galveno varoni Pēru Gintu, kas bija ļoti sarežģīta un brīžiem pat pretrunīga personība. Pērs Gints lugā tiek atklāts kā patiešām stipri atšķirīga personība no citiem lugas tēliem. Lai arī viņš vēlējās atgūt to ko reiz pazaudēja viņa tēvs un pat sasniegt vēl vairāk, tad tomēr Pēra Ginta izmantotās metodes bija gan nepiedienīgas, gan brīžiem humoriskas un pat netaisnas un ļaunas kā, piemēram, viņš iesaistījās kautiņā, uznesa māti uz jumta kores un atstāja viņu vienu, viņš pat kāzu dienā nozaga līgavu Ingrīdu no Hegstades , šo daudzo iemeslu dēļ Pēru pasludina par ārpus likuma esošu, un viņam ir jāpamet sava draudze.
Līdz ar to lugas laikā Pēram Gintam ir jārod atrisinājums šīm daudzajām viņa likstām, un tā viņš uzceļ uz maza kalniņa mežā pats savu koka būdiņu ar ragiem virs durvīm, kuru dēvē arī par savu pili. Būdiņa atrodas krietnu gabalu nost no savas iepriekšējās dzīves vietas un citiem ir grūti sasniedzama. Bet tajā pašā laikā, lai cik tālu tā arī neatrastos, šajā būdiņā ierodas Solveiga, kuru Pērs sastapa kāzās Hegstadē un kura Pērā bija tik stipri iemīlējusies, ka ieradās šeit, lai dzīvotu kopā ar pašu Pēru Gintu, bet Pēram nav striktas robežas starp reālo un savu sapņu pasauli, tādēļ viņš Solveigu pamet un dodas savos ceļojumos, lai piepildītu un izdzīvotu savus visneticamākos sapņus.…
