Hipotēze- pierādāms pieņēmums par kādas likumības vai sakarības pastāvēšanu zinātniskā teorijā. Hipotēze pētījumā ir zinātnisks pieņēmums par realitātes dažādu parādību un procesu apstākļiem un cēloņiem. Hipotēzes izvirzīšana iespējama, pamatojoties uz pētāmās parādības iepazīšanu teorijā un praksē: analizējot parādības būtību, īpašības, struktūru un apstākļus var izvirzīt pieņēmumus. Hipotēzes pamatojumā pētnieki balstās uz praksē iegūtiem faktiem, to analīzi, salīdzinājumiem. Hipotēzē organiski savienojas divas procedūras- kādas tēzes izvirzīšana un tai sekojošs loģisks un praktisks tās pierādījums. 1
Hipotēze ietver teorētiskas atziņas, kas nosaka problēmas risinājuma projektu, kā arī pētnieka darbības stratēģiju. Pētījumu hipotēzes lielākoties formulē psiholoģijas un pedagoģijas nozarēs, darba noslēgumā uzsverot, vai hipotēze ir/nav apstiprinājusies. Lietišķajos pētījumos problēmas izpēte biežāk rada nepieciešamību formulēt pētījuma jautājumus, uz kuriem nepieciešams atbildēt. 2
Ikviens pētnieks darbības procesā virzās uz mērķi, un pētījumā iegūtie galarezultāti vienmēr tiek salīdzināti ar mērķi, un tādā veidā pētnieks var izdarīt secinājumus par mērķa sasniegšanas pakāpi- mērķis sasniegts pilnīgi vai daļēji.…
