-
Sociālais darbs ar no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Anotācija | 9 | |
| 1. | Bijušo ieslodzīto raksturojums | 10 |
| 1.1. | Bijušo ieslodzīto vajadzības un sociālās problēmas | 10 |
| 1.2. | Bijušo ieslodzīto raksturojuma grupas | 14 |
| 2. | Sociālā darba specifika ar bijušajiem ieslodzītajiem | 16 |
| 2.1. | Sociālā darbinieka darbība ar atbrīvoto personu no ieslodzījuma vietas | 16 |
| 2.2. | Sociālais darbs ar atbrīvotās personas ģimeni | 19 |
| Secinājumi | 21 | |
| Izmantotā literatūra | 22 |
Latvijā ik gadu no ieslodzījuma vietām tiek atbrīvotas ap 2500 personas. Pēdējo piecu gadu laikā Kurzemes reģionā vien no ieslodzījuma ir atgriezies 1671 cilvēks.1
Iznākot brīvībā, sodu izcietušām personām bieži vien nav dzīvesvietas, arī ilgstoša izolācija un depresīvā vide ieslodzījuma vietās radījusi problēmas, kas traucē atbrīvotajiem adaptēties normālā dzīvē un veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Ļoti būtiska problēma ir nodarbinātība. Saskaņā ar Valsts policijas 2006.gada datiem vidēji tikai 30% iekārtojas darbā vai sāk apmeklēt mācību iestādes.
Galvenās sociālās problēmas, ko pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas nākas risināt sodu izcietušām personām ir:
Nodarbinātība,
Izglītība,
Pastāvīgā dzīvesvieta.
Nodarbinātības, izglītības un aroda iegūšanai iespēja ieslodzījuma vietās dotu notiesātajai personai nākotnes perspektīvu. Salīdzinot ar angļu penintenciāro sistēmu, kas paredz šo pasākumu klāstu, valsts budžets neparedz vispārizglītojošo un arodskolu atvēršanu ieslodzījuma vietās. Tāpēc saglabājās ieslodzīto degradācijas un personības deformācijas riska faktori, ir apdraudēta veiksmīga resocializācija, kas sekmē noziegumu recidīvu.2…
Latvijā ik gadu no ieslodzījuma vietām tiek atbrīvotas ap 2500 personas. Pēdējo piecu gadu laikā Kurzemes reģionā vien no ieslodzījuma ir atgriezies 1671 cilvēks. Iznākot brīvībā, sodu izcietušām personām bieži vien nav dzīvesvietas, arī ilgstoša izolācija un depresīvā vide ieslodzījuma vietās radījusi problēmas, kas traucē atbrīvotajiem adaptēties normālā dzīvē un veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Ļoti būtiska problēma ir nodarbinātība. Saskaņā ar Valsts policijas 2006.gada datiem vidēji tikai 30% iekārtojas darbā vai sāk apmeklēt mācību iestādes.Ilgstoša izolācija rada papildus problēmas, kas traumē bijušo ieslodzīto adaptēties. Bieži vien dzīvesvieta nav saglabājusies, jo pašvaldība nevēlas, lai bijušie ieslodzītie deklarētos viņu teritorijā, vai arī iedala kādu vietas platību, kurai nepieciešams remonts, bet tam nav līdzekļu.Lai palīdzētu no ieslodzījuma vietas iznākušajām personām resocializācijas sabiedrībā noteikti jāpievēršas psiholoģiskai ārstēšanai. Resocializācija ir cilvēka sagatavošana, lai varētu iekļauties kultūrā un vidē, kura ir kļuvusi sveša krīzes, traumas vai dzīves izmaiņu rezultātā.Kursa darba rezultāts ir papildināt zināšanas sociālo darbinieku vidū par bijušo ieslodzīto saskarsmi ne tikai ieslodzījuma vietā, bet arī ārpus tās, kā arī pēc teorētiskā viedokļa uzzināt, cik resocializēti ir bijušie ieslodzītie.
