(..) Es salīdzināju cilvēkus un problēmas, kādas tiek aprakstītas lugā un kā tās tiek risinātas mūsdienās, reālajā dzīvē.
Kā pirmo problēmu es uzskatu Krustiņa nejauko izturēšanos pret savu māti.
Krustiņš: “Māt, ej uzvāri tēju! Gribas dzert. Nevaru gulēt.”
Māte: “Nu, kur t’ nu šonakt atkal biji? “
Krustiņš: “Ej nu uzvāri tēju!” (..) “Ak, nevaicā tik daudz, tu tak dzirdi, ko es gribu!”
Manuprāt, Krustiņš ļoti neciena savu māti. Un arī mūsdienās, vērojot citas ģimenes, var saskatīt tieši šo pašu problēmu. Mūsdienās, visi prot izrunāties, uzkliegt, aprunāt. Taču tikai daži no jaunajiem prot pienācīgi un pieklājīgi izturēties pret vecākiem cilvēkiem. Bieži vien jaunākie nespēj novērtēt to, cik daudz mammas un mūsdienās vispār vecāki ir darījuši mūsu labā, lai mēs izaugtu par cilvēkiem.
