Vērtējums:
Publicēts: 27.08.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 1.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 2.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 3.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 4.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 5.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 6.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 7.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 8.
  • Referāts 'Ķērpju izmantošana vides kvalitātes noteikšanai', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Teorētiskais pamatojums    6
1.1.  Ķērpju veidi    6
1.2.  Ķērpju uzbūve    8
1.3.  Ķērpju vairošanās    9
1.3.1.  Dzimumvairošanās    9
1.3.2.  Bezdzimumvairošanās    10
1.3.3.  Veģetatīvā vairošanās    10
1.4.  Barošanās    12
1.5.  Bioindikatorsugas    13
1.5.1.  Tīra gaisa ķērpji    13
1.5.2.  Maznozīmīga piesārņojuma ķērpji    14
1.5.3.  Mērēnā piesārņojuma ķērpji    15
1.5.4.  Piesārņotās vides ķērpji    16
2.  Praktiskā daļa    18
2.1.  Darbā izmantotās metodes    18
2.2.  Darba rezulāti un to analīze    20
2.2.1.  Pirmās metodes rezultātu analīze    20
2.2.2.  Otrās metodes rezultātu analīze    22
3.  Secinājumi    24
4.  Izmantotā literatūra    25
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Būtiskākais cēlonis ķērpju populācijai un gaisa kvalitātes izmaiņām ir cilvēku darbības ietekme.
2. Manas mājas pagalmā un kurtuves apkārtnē tika konstantēta vislielākā gaisa piesārņotības pakāpe salīdzinājumā ar mežu un parku. Iemesls tam ir transportlīdzekļi, apkures izmeši un cilvēku darbība.
3. Pētījuma rezultāti pierāda, ka mežā uzrādās tādi ķerpji, kas aug piesārņotos apstākļos. Cēlonis tam ir tas, ka mežs ir jauns, un jaunā mežā krūmu ķērpji ir daudz mazāk.
4. Krevju un lapu ķērpju daudzveidība mežā ir vislielākā, bet vides kvalitāte ir apmierinoša. Darba hipotēze „Mežā vairāk būs lapu un krūmu ķērpji un gaisa kvalitāte būs labāka, jo tur ir mazāka cilvēku ietekme” nav apstiprinājusies.
5. Mērķis ir sasniegts, tika salīdzināts ķērpju grupu daudzveidība un gaisa kvalitāte atsķirīgās zonās manā dzīvojamajā apkārtnē.
6. Salīdzinot abu izmantoto metožu iegūtos rezultātus, tie sakrīt.
7. Cilvēkiem vairāk vajadzētu apzināties savas darbības sekas un ietekmi uz apkārtējo vidi.
8. Pēc zinātniski pētnieciskā darba izstrādes, esmu ieguvis noderīgu informāciju par ķērpju saistību ar vides kvalitāti, un, protams, šīs iegūtās zināšanas man būs ļoti noderīgas, jo palīdzēs noteikt apkārtējās vides piesārņotības pakāpi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants