Absolūtismu var definēt kā neierobežotu valdnieka varu, tomēr šai definīcijai būs novērojami būtiski trūkumi. Skaidrojot šo jēdzienu noteikti jāņem vērā:
laiks un telpa, kurā absolūtisms pastāvēja kā politiska sistēma;
valdnieka un garīgās varas attiecības;
valdnieka attiecības ar dažādām kārtu un izpildu institūcijām;
Jau 15.-16. gadsimtā dažās Eiropas valstīs bija novērojama varas koncentrācija valdnieka rokās un tā autoritātes nostiprināšanās, tomēr līdzās pastāvēja arī dažādas padomdevēju institūcijas, kurās darbojās brīvo kārtu pārstāvji. Bija izveidojusies troņa mantošanas kārtība, bet tas neaizkavēja muižniecību mēģināt cīnīties pret valdnieka absolūto varu un bieži jaunajam monarham nācās piekāpties muižniecības politiskajam spiedienam, lai rezultātā nostiprinātu savu varu. Respektīvi, absolūtisms bija ierobežots laikā, jo saistījās ar viena cilvēka spējām tikt galā ar valstiskiem uzdevumiem.…
