„Vārdos var aprakstīt vai interpretēt zīmju jēgu, bet tie nevar aizstāt zīmes. Zīme līdzīgi rakstītam vārdam ir jēgas uzglabātāja un komunikators. Piktogramma vai žests un zīmēta ikona informāciju pasniedz ekonomiski un efektīgi, tā saīsina komunikācijas procesu, ko nevar sasniegt ar vārdiem. Starp zīmes tēlu un tās nozīmi nav attāluma, nav pauzes vārda pārcelšanai idejā. Tēls simulē koncepciju vai esamību, ko tas izsaka, vienlaicīgi piesaka ideju un formu.”
G. Jean/ Signs, Sybols and Ciphers
Katru dienu mēs saskaramies ar šiem trīs pieminētiem komunikācijas veidiem- vārds, zīme, žests. Cilvēks bieži vien neaizdomājas, cik viņa komunicēšanā tiek izmantoti žesti, vārdi un simboli, un cik viņš pēc tiem vadās. Pasaule ir bagāta ar pašu cilvēku izdomātām zīmēm, simboliem un zīmētām ikonām, kas vienīgi kalpo viņiem pašiem.
Vārds ir izrunājams, izlasāms; vārdu virkne veido teikumu. Lai teikums mums vēstītu pareizu informāciju, viņam jābūt stilistiski pareizam, kas atbilst valodas likumiem. Bet tas ir pārāk sarežģīti, ja, piemēram, mums zināmā autoceļu zīme, kas vēstī, ka jābrauc ne ātrāk kā par 80 km/h, būtu uzrakstīta ar vārdiem, tad noteikti šī zīme kalpotu kā lēnākā informācijas veida nokļūšana līdz cilvēkam.…
