Tradicionāli tiek uzskatīts, kā noziedzība, narkotisms, alkoholisms, prostitūcija, pusaudžu likumpārkāpumi, suecīdi, korupcijas, birokrātisms un visas deviācijas, deformējot indivīdu vērtību orientācijas, tos garīgi un fiziski kropļojot un pat fiziski iznīcinot, bremzē kopējo sabiedrisko attīstību un kavē civilizācijas progresu
Latvijā ir ļoti augsts noziedzības līmenis, katrās 15 minūtes tiek izdarīts noziegums. Mūsu valsts ir piektajā vietā pasaulē ieslodzīto skaitā ziņā uz 100 000 iedzīvotāju aiz tādām lielvalstīm kā Krievija, ASV, Kazahstāna un Baltkrievijā.
Noziedzība ir negatīva, sabiedrībai ļaunumu nodaroša sociāli tiesiska parādība, kurai piemīt savas likumsakarības, kvalitatīvi un kvantatīvi parametri. [1] Noziedzību var pētīt kā sabiedrisku institūtu, kas sabiedrībā veic kādu noteiktu funkciju. Jau 1895.gadā viens no mūsdienu socioloģijas dibinātājiem Emīls Dirkens teicis: (..) noziedzība kalpo kā nozīmīgs sabiedrības veselības aizsardzības faktors, tādēļ tā ir nepieciešama, jo saistīta ar sociālās dzīves pamatnoteikumiem un tai ir nozīmīga loma normālas morāles un likumdošanas attīstībā.” …
