-
Sabiedrības un vides mijiedarbība Pļaviņu pilsētā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Pilsētas apraksts | 2 |
| 2. | Iedzīvotāji | 3 |
| 3. | Gaiss un to piesārņošana | 3 |
| 4. | Ūdens | 4 |
| 4.1. | Virszemes ūdeņi, peldūdeņi | 4 |
| 4.1.1. | Virszemes ūdeņu kvalitāte un to paaugstināšana | 5 |
| 4.2. | Pazemes ūdeņi | 6 |
| 4.2.1. | Pazemes ūdeņu kvalitāte un to paaugstināšana | 6 |
| 4.3. | Ūdens saimniecības raksturojums | 6 |
| 4.4. | Grunts un grunts ūdeņu kvalitāte | 7 |
| 5. | Derīgie izrakteņi | 7 |
| 6. | Atkritumu apsaimniekošana | 7 |
| 6.1. | Sadzīves atkritumi | 7 |
| 6.2. | Bīstamie atkritumi | 7 |
| 7. | Īpaši aizsargājamās dabas vērtības | 8 |
| 8. | Troksnis | 8 |
| 9. | Ražošana | 8 |
| 10. | Dzelzceļš | 9 |
| 11. | Siltumapgāde | 10 |
| 12. | Izmantota literatūra un avoti | 11 |
Piesārņojošās vielas atmosfērā Pļaviņu pilsētā nokļūst no divu tipu izmetes avotiem –mobilajiem avotiem, resp., visu veidu transporta, un stacionārajiem – uzņēmumos izmantotajām tehnoloģijām.
Būtisks piesārņojošs faktors, kas raksturīgs koksnes sadedzināšanas iekārtām, ir pelni un daļēju sadegušās koksnes paliekas, kas uzkrājas katlos, pelnu uztvērējos, kā arī izplūst atmosfērā. Kopējais šo atkritumu apjoms gadā ir ap 130 tonnām. Atkritumu apjoms un to ķīmiskais sastāvs lielā mērā atkarīgs no kurināmā kvalitātes un apkures katlu ekspluatācijas noteikumu ievērošanas5.
Pļaviņu pilsētas centralizēto siltumapgādi nodrošina divas katlu mājas – Rīgas un Raiņa ielā. Centralizētās siltumapgādes patērētāju kopējā maksimālā siltumslodze ir aptuveni 5.3 MW, tajā skaitā 3.0 MW Rīgas ielas katlu mājas siltumslodze un 2.3 MW Raiņa ielas katlu mājas siltumslodze. Katlu mājām pieslēgtas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, daļa sabiedrisko un tirdzniecības objektu pilsētas centrā un ražošanas objekti. Dzīvojamais sektors veido 90% no kopējās siltumslodzes. Abas katlu mājas apsaimnieko Pļaviņu komunālās saimniecības pašvaldības uzņēmums SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi.”. Visi katli ir paredzēti koksnes sadedzināšanai. Pirms rekonstrukcijas kā pamatkurināmais katlu mājās tika izmantota malka. Analizējot vietējo koksnes resursu apjomu (blakus esošajos Aiviekstes un Klintaines pagastos), jāsecina, ka tas ir pietiekošs, lai nodrošinātu siltumapgādes sistēmas patēriņu arī turpmāk. Ņemot vērā pilsētas izdevīgo novietojumu nozīmīgu transporta maģistrāļu krustpunktā, kurināmās koksnes sagāde arī nākotnē nebūs grūtību.
Pļaviņu siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju tika paredzēts realizēt trijās kārtās laika posmā no 2003. gada – 2005. gadam. 2003.gadā pilnībā tika rekonstruēta Rīgas ielas katlumāja. 2004.gadā tika veikta Raiņa ielas katlumājas rekonstrukcija, pārejot uz koksnes kurināmā sadedzināšanu; individuālo siltummezglu komplektēšana un uzstādīšana Daugavas, Raiņa, Dzirnavu ielās; siltumtīklu rekonstrukcijas darbi.…
