Uzturs ir viena no svarīgākajām cilvēka pamatvajadzībām, jo tas veicina visu dzīvības procesu normālu norisi, stiprina organisma pretošanās spējas dažādām infekciju slimībām, kā arī palīdz saglabāt cilvēkam savas darba spējas.
Uztura sastāvdaļas iesaistās vielmaiņā, pārveidojas enerģijā un ķermeņa struktūrelementos. Pareizs uzturs nodrošina organisma optimālu augšanu un attīstību, darba spējas, labu piemērošanos ārējās vides apstākļiem. Racionāla uztura pamatuzdevums ir piegādāt enerģiju un uzturvielas tik daudz, lai apmierinātu organisma vajadzības konkrētajos dzīves un darba apstākļos.
Ārstniecisko uzturu mūsdienās pieņemts apzīmēt ar svešvārdu – diēta (grieķu val. diaita – dzīvesveids, režīms (4, 3)). Senāk ar to saprata veselīgu dzīvesveidu, šodien – ārsta noteiktu uztura sastāvu un režīmu. Slimības gadījumos uzturam ir jābūt virzītam uz to, lai novērstu, kompensētu, aizkavētu vai ārstētu slimības izraisītos traucējumus organismā. Tomēr diēta ir tikai viena no sastāvdaļām kompleksajā ārstēšanas procesā līdzās režīmam, medikamentiem un citiem paņēmieniem. Diētai ir jāveicina to ārstnieciskā iedarbība. Vispiemērotāko diētu katram slimniekam individuāli nosaka ārsts.…
