Teorētisks holistiskās pedagoģijas modelis
1.Modeļa filozofiskais pamatojums.
Novērojot to, kas notiek mūsdienu izglītībā , un tieši skolā kurā es strādāju, sapratu, ka galvenais ir personīgā pieredze, tas ir prakse, praktiskas nodarbības, katram bērnam pašam patstāvīgi vajag izbaudīt dzīves realitāti un notikumu gaitu, manuprāt katra skolotāja uzdevums būtu dot skolēniem šādu iespēju, jādod bērnam pašam rast izeju ,piemēram no kādas sarežģītas situācijas, jāļauj bērnam pašam pieņemt lēmumus būt radošam un kreatīvam, jo skolēns ir individualitāte ar savu personīgo pieredzi un iekšējo pasauli, kuru mēs nevarētu un pat nedrīkstam apspiest.
Visas jauniegūtas teorētiskās zināšanas skolēnam vajadzētu uzreiz pārbaudīt praksē, lai rastos nojausma, par sekām, kas rodas konkrētu darbību rezultātā.
Skolotāja uzdevums dot bērnam iespēju veidot savu personīgo patiesību par lietām, neuzspiežot sabiedrības sen pieņemtos stereotipus par lietu būtību, skolēnam jāatrod tās atziņas, kuras tik tiešam darbojas dzīvē noteiktās situācijās, un palīdz sasniegt nospraustos mērķus.…
