Mūsdienu vēlēšanu tiesību koncepcija izveidojusies 19.gs. otrajā pusē, sintezējot visus iepriekš paustos viedokļus:
• vēlēšanu tiesības jānodrošina vairākumam;
• jāsamazina, konkrēti nosakot indivīdu loku, kuri pie vēlēšanām nav pielaižami;
• jāpanāk profesionāļu piedalīšanās politikā.
Vēlēšanas ir mehānisms, ar kura palīdzību tauta daļu no savas suverenitātes nodod īpašiem varas nesējiem – institūcijām, un līdz ar to šīs institūcijas tiek pilnvarotas (leģitimētas) runāt tautas vārdā. Vēlēšanas raksturo sekojošas 4 pazīmes:
1) periodiskums;)
2) tās ir saistītas ar konkurenci;
3) tās ir inkluzīvas – paredz plašu tautas masu iesaistīšanu;
4) tām ir definitīva nozīme – to rezultāti ir vispārobligāti.
1922. gada 9. jūnijā Latvijas Republikas Satversmes sapulce pieņēma "Likumu par Saeimas vēlēšanām". Šis likums neparedzēja procentu barjeru, kas deputātu kandidātu sarakstiem jāpārvar, lai tie varētu iegūt vietas Saeimā. …
