Labumi ir līdzekļi, ar kuriem mēs apmierinām savas vajadzības. Par ekonomiskiem labumiem sauc tos, kuri ir pieejami ierobežotā daudzumā. Tos sīkāk iedala savstarpēji aizvietojamos (substitūtos) un savstarpēji papildinošos (komplementāros) labumos. Vēl labumus var iedalīt arī labumos tagadnē un labumos nākotnē. Cilvēki parasti vairāk novērtē labumus tagadnē. Labuma derīgums ir spēja apmierināt kādu vajadzību.
Kopējais derīgums parāda apmierinājumu, ko cilvēks gūst no visa patērētā produktu un pakalpojumu daudzuma kopumā; robežderīgums ir apmierinājums, ko cilvēks gūst no labuma papildus vienības. Pārsvarā ar katru papildus patērēto vienību robežderīgums samazinās, taču ir gadījumi, kad tas var arī pieaugt, tomēr pēc kāda laika tas noteikti atkal samazināsies (krītošais robežderīguma likums – palielinoties patērētā labuma daudzumam, samazināsies robežderīgums). Kopējā derīguma maksimizēšana – preču un pakalpojumu klāsts, ko patērētājs sava budžeta ietvaros var nopirkt un kas dos viņam maksimālu savu vajadzību apmierinājumu. Šādu situāciju sauc arī par patērētāja līdzsvaru, kas ir tirgus normālas funkcionēšanas nosacījums.…
