-
Darba līgums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Darba līguma jēdziens | 4 |
| 3. | Darba līguma saturs | 8 |
| 4. | Secinājumi | 14 |
| 5. | Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
SECINĀJUMI
Darba tiesiskās attiecības kā viens no civiltiesisko attiecību veidiem rodas starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem un pamatā balstās uz pušu personisko ieinteresētību un savstarpējo vienošanos. Savukārt šo savstarpējo vienošanos darba tiesiskajās attiecībās noformē ar tāda dokumenta palīdzību kā darba līgums.
Daļai darba devēju ir aktuāls darba līguma institūts ar to, ka darba devējs vēlas noslēgt ar potenciālo darbinieku stabilu, kvalitatīvu un uz darba efektivitāti vērstu darba līgumu, kas abām pusēm nodrošina zināmu stabilitāti, pasargā abas puses no nevajadzīgām domstarpībām, kas var rasties, ja ar pienākumu izpildi saistītie jautājumi nav precīzi atrunāti.
Rakstot darbu par darba līgumu es nonācu pie sekojošiem secinājumiem:
1. Darba līguma, kā jebkura līguma mērķis ir paredzēt un ietekmēt nākotnes notikumus. Tādēļ tā saturam jābūt izklāstītam skaidri un precīzi, ņemot vērā gan līdzēju gribu, gan ievērojot tiesību normu prasības;
2. darba līgumā iekļaujamās būtiskās sastāvdaļas – nepieciešamais minimums darba līguma tiesiskuma garantēšanai;
3. darba līguma galvenais mērķis radīt stabilitāti darba tiesiskajās attiecībās saistībā ar centrālo elementu un darbinieku aizsardzības priekšnoteikumu – darba līgumu;
4. viens no darba strīdu novēršanas paņēmieniem ir darba līgumā precīzi un skaidri izteikti noteikumi, kas atbilst pušu gribai, sasniedzamajam rezultātam un tiesību normu prasībām;
5. Darba likumā nepieciešams kategoriskāk izteikt prasību par darba līguma rakstveida formas noteikšanu;
6. darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība - prasība, ko nedrīkst ignorēt neviens cits darba tiesisko attiecību akts.
…
Darba tiesiskās attiecības kā viens no civiltiesisko attiecību veidiem rodas starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem un pamatā balstās uz pušu personisko ieinteresētību un savstarpējo vienošanos. Savukārt šo savstarpējo vienošanos darba tiesiskajās attiecībās noformē ar tāda dokumenta palīdzību kā darba līgums. Daļai darba devēju ir aktuāls darba līguma institūts ar to, ka darba devējs vēlas noslēgt ar potenciālo darbinieku stabilu, kvalitatīvu un uz darba efektivitāti vērstu darba līgumu, kas abām pusēm nodrošina zināmu stabilitāti, pasargā abas puses no nevajadzīgām domstarpībām, kas var rasties, ja ar pienākumu izpildi saistītie jautājumi nav precīzi atrunāti. Rakstot darbu par darba līgumu es nonācu pie sekojošiem secinājumiem: 1. Darba līguma, kā jebkura līguma mērķis ir paredzēt un ietekmēt nākotnes notikumus. Tādēļ tā saturam jābūt izklāstītam skaidri un precīzi, ņemot vērā gan līdzēju gribu, gan ievērojot tiesību normu prasības; 2. darba līgumā iekļaujamās būtiskās sastāvdaļas – nepieciešamais minimums darba līguma tiesiskuma garantēšanai; 3. darba līguma galvenais mērķis radīt stabilitāti darba tiesiskajās attiecībās saistībā ar centrālo elementu un darbinieku aizsardzības priekšnoteikumu – darba līgumu; 4. viens no darba strīdu novēršanas paņēmieniem ir darba līgumā precīzi un skaidri izteikti noteikumi, kas atbilst pušu gribai, sasniedzamajam rezultātam un tiesību normu prasībām; 5. Darba likumā nepieciešams kategoriskāk izteikt prasību par darba līguma rakstveida formas noteikšanu; 6. darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība - prasība, ko nedrīkst ignorēt neviens cits darba tiesisko attiecību akts.
