Manuprāt, lai no ābeles negaidītu čiekurus, saknes ir jāpēta no ģimenes. Es domāju, ka galvenais vecāku uzdevums bērna audzināšanā ir atrast zelta vidusceļu, neapspiežot bērna gribu, ļaujot attīstīties bērna personībai un aizliegt to, ko patiešām nedrīkst. Bērnam vajag ļaut izteikties, tad kad viņam rodas jautājumi, ko grib noskaidrot, jo viņš par visu tieksies un gribēs uzdoto jautājumu noskaidrot. Nevajag bērnam uzspiest savu gribu, tad, kad viņš ir spējīgs pats domāt, vēlēties un izrādīt savu interesi par kaut ko. Es uzskatu, ka bērna vērtībai liela nozīme ir kā viņu audzina, nevis cenšas veidot to, ko pieaugušie ir iedomājušies, piemēram, ja vecāki ir pedagogi, tas nenozīmē, ka bērns nākotnē savu izvēli saistīs ar skolu.…
