Manuprāt,Kārļa Ulmaņa apvērsums bija gan likumsakarība,gan politisks gājiens. Galvenokārt apvērsums norisinājās iekšpolitisko,ekonomisko un ārpolitisko cēloņu dēļ.
Pirmkārt,bija nepilnības vēlēšanu likumdošanā,kuras pavēra ceļu uz Saeimu ne tikai partijām,bet arī šaurām interešu grupām.Tā rezultātā vienmēr radās problēmas valdību izveidošanā un to darbības stabilitātes nodrošināšanā ilgākā laika posmā.Satversme pārāk lielas pilnvaras piešķīra likumdošanas varai, rezultāts bija vāja izpildu vara.Tā funkcionēja normālos apstākļo,bet radīja problēmas krīzes situācijās,kad vajadzēja ātri pieņemt izšķirīgus politiskos lēmumus.Arī sociāldemokrāti,kuri veidoja pašu lielāko frakciju,reti piedalījās valdību veidošanās,savukārt citās partijās un politiķos bija vēlme radikāli mainīt nepilnības esošajā sistēmā.Kreisās partijas un Zemnieku savienība,kurā Kārļa Ulmaņa valdonīgais raksturs traucēja iegūt Saeimas vairākuma uzticību,gan kandidējot uz Valsts prezidenta amatu,gan daudzās citās situācijās,strauji zaudēja vēlētāju balsis.Lai gan 1928.gada decembrī darbu uzsāka Zemnieku savienības Hugo Celmiņa Ministru kabinets,viņa kabinets tika pašu biedru gāzts,jo tās biedriem,tai skaitā K.Ulmanim,nepatika viņa popularitātes kāpums. Pieauga centra un minoritāšu partiju ietekme.
Otrkārt,1929.gadā ASV sākās ekonomiskā krīze,kas pārņēma arī visu pasauli.Latvijā krīzes ietekme sasniedza maksimumu 1932.gadā.Pieauga bezdarbnieku skaits pilsētās.Samazinājās eksports un imports,pieauga valdības regulējošā loma.…
