Latvieši vienmēr ir bijusi klusa, mierīga un aizmigusi tauta ar mūžīgu nebrīves sajūtu. Latvieši ir naivi un pārlieku viesmīlīgi pret ārzemniekiem. Latvija ir neattīstījusies un pat atkāpusies atpakaļ. Tā bija agrāk. Tā to aprakstīja Garlībs Merķelis, iespējams, domādams, ka ar saviem vārdiem uzmodinās latviešus. Bet kāpēc Merķelis, būdams vācu mācītāja dēls, tik asi vēršas pret savas kārtas un tautas brāļiem – vācu muižniecību un garīdzniecību? Un kā tas ir iespējams, ka no mūsu tautas apspiedēju vidus nāk arī tas pirmais kvēlākais aizstāvis? Katram no mums noteikti uzradīsies šādi jautājumi, izlasot G. Merķeļa grāmatu „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigās”.
12.gs. vētras dzīts, pie Latvijas krastiem piestāja ģermāņu kuģis. Izbaudījuši latviešu viesmīlību, vācieši vēlāk atgriezās vēlreiz, tikai šoreiz viņi to darīja ar nolūku iekarot latviešu zemes. …
