Ir 2009. gada 27. novembra vakars, viegli līņā. Pie Latvija Nacionālā teātra pulcējas izsmalcināti ļaudis, kas slēpjas zem lieliem, grezniem lietussargiem, skolēnu grupas un pāris atsevišķu jauniešu, kas vēlas nobaudīt teātra kultūras ieturēto garšu.
Izrādes „Uz neatgriešanos” pamatā ir ievērojama latviešu prozaiķa Gunāra Janovska (1914. – 2000.) romāns ar tādu pašu nosaukumu „Uz neatgriešanos”, kas sarakstīts 1973. gadā. Autors ir dzīvojis Daugavgrīvā, braucis līdzi tēvam zvejā, airējis, tā pelnot skolas naudu, un tā vien liekas, ka visas šīs atmiņas ir atspoguļotas viņa romānā „Uz neatgriešanos”, tas ir kā viņa atmiņu nospiedums grāmatas veidolā. Gunāra Janovska romāna dramatizējumu veidojusi Inga Ābele. Literārais materiāls teātra izrādē interpretēts kā dramatisks mīlas stāsts, kas mūsdienu skatītājam liek to saistīt ar vienu no latviešu versijām par Romeo un Džuljetas mīlas stāstu režisores Indras Rogas versijā. Tikai kāda vēsturiska notikuma dēļ viņu mīlestība ir neiespējama. Šogad aprit 65 gadi kopš sākās vācbaltiešu izceļošana no Latvijas. …
