-
Bizantijas arhitektūra
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Bizantijas arhitektūra 5. -13.gs. | 4 | |
| Bizantijas arhitektūra 13.gs. vidus – 15.gs vidus | 6 | |
| Bizantijas arhitektūra un ietekme uz kaimiņzemju zemju mākslu 15. – 17.gs | 7 | |
| Izmantotā literatūra | 8 |
Bizantijas arhitektūra 5. -13.gs.
Viens no nozīmīgākajiem viduslaiku mākslas centriem bija Bizantijas impērija, kas izveidojās 395. gadā, kad no milzīgās Romas valsts atšķēlās tās austrumu apgabali. Šī Romas valsts daļa vismazāk cieta no barbaru uzbrukumiem.
Tā kā Bizantijā pāreja no antīkās uz viduslaiku mākslu noritēja ļoti pakāpeniski, tad jaunā valsts vēl ilgi atradās antīkās mākslas sargātājas lomā. Celtnieki un mākslinieki bija iepriekšējā mākslas mantojuma tālāknesēji. Bizantijas impērijas galvaspilsēta Konstantinopole, ko valdnieks Konstantīnsl nodibināja nelielās Bizantijas pilsētiņas vietā, pēc ārējā izskata vēl daudzus gadsimtus atgādināja hellēnisma laikmeta pilsētu. [1;9]
4.un 5. gs. pilsētbūvniecībā joprojām saglabājās tieksme pēc regulāra plānojuma. Konstantinopolē, saglabājot vecās tradīcijas, cēla forumus, arkas, kolonādes, tika izmantoti orderi utt.
Valsts un baznīca sekoja sabiedriskajai, kā arī kultūras un mākslas attīstībai. Māksla kļuva par lielisku propagandas ieroci, jo tā vērsās pie visiem sabiedrības slāņiem. [2;225]
Pirmais Bizantijas mākslas uzplaukums saistāms ar 6.gs. imperatora Justiāna valdīšanas laikā. Tad notika Bizantijas teritoriju paplašināšanās. Imperators tiecās savienot antīko ar hellēnisma kultūru. Tika celti milzīgi dievnami, plašas pilis, akvedukti.
…
Bizantija savā tūkstošgadu ilgajā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi gan uzplaukumus, gan mierīgus periodus, gan iekšpolitikas problēmas un pastāvīgus ārējus draudus, tomēr tā ir radījusi ietekmi un nākamajām paaudzēm. Bizantieši palīdzējuši saglabāt sengrieķu garīgo mantojumu, radījuši krāšņus mākslas un arhitektūras darbus, pagānu tautas iepazīstinājuši ar kristīgo ticību. Šajā darbā apskatīta Bizantijas arhitektūra kā svarīga tā laika kultūras un mākslas forma. Tā raksturota atsevišķi pa laikposmiem: 5.-13.gs., 13. –15. un 15.-17.gs. Apskatīta arī Bizantijas ietekme uz kaimiņzemju arhitektūru. Darbā izmantotie literatūras avoti ir gan par pasaules civilizācijām, gan mākslas vēsturi, gan mācību grāmata.
