-
Eksperiments - jūtas
Datu analīzes laikā nevajadzētu vēlreiz uzskaitīt acīmredzamos rezultātus, bet mēģināt ieraudzīt likumsakarības.
Palielinoties augstumam, abām dalībnieku grupām pieaug baiļu sajūtas, jo lielāks augstums, jo stiprākas bailes.
Datu izvērtēšanas gaitā jānorāda rezultātu ticamība un jāmin apstākļi, kas varēja iespaidot datu ticamību. Ir jānorāda iespējamie eksperimenta uzlabojumi.
Datu ticamību varētu palielināt, vēl vairāk dažādojot pārvaramo šķēršļu trasi un aprīkojumu, dažadojot fizisko slodzi un sagatavotību, palielinot mērījumu skaitu, kā arī iesaistot eksperimentā vairāk personu ar līdzīgu fizisko sagatavotību un iepriekšējo pieredzi, iesaistīt dalībniekus, kuriem ir bailes no augstuma un kuriem tās nav.
Secinājums
Eksperimentālās grupas izvirzītā hipotēze - attiecībā uz lielu augstumu darbiniekiem neradīsies bailes - nav apstiprinājusies.
Kontroles grupas izvirzītā hipotēze - attiecībā uz lielu augstumu būs izteikti stipras bailes – ir apstiprinājusies.
Neatkarīgais mainīgais ietekmē atkarīgo mainīgo.
…
Jūtas ir cilvēka subjektīvās pasaules vērtēšanas sistēma. PĒC JŪTU IETEKMES UZ CILVĒKA IZŠĶIR: Stēniskās jūtas (mundrās) – aktivizē cilvēka darbību, vairo viņa enerģiju. Astēniskās jūtas – pazemina cilvēka darba spēju. Vienas un tās pašas jūtas dažādos cilvēkos var izsaukt kā stēnisku, tā astēnisku reakciju. JŪTU ĪPATNĪBAS: Jūtu polaritāte – izpaužas tai apstāklī, ka cilvēkiem pret priekšmetiem, parādībām, faktiem utt. var izveidoties gan pozitīvā gan negatīvā attieksme. Jūtu ambivalence – ir spēja pārdzīvot vienlaicīgi polārās jūtas (piem., ienīst un mīlēt). Jūtu intensitāte – nosaka jūtu pārdzīvojuma pakāpi. Atkarībā no procesa norises, jūtas iedala stiprās, vājās un vētrainās. AUGSTĀKĀS JŪTAS: Estētiskās jūtas – šo jūtu avots ir mākslas darbi , daba, kā arī citi cilvēka darbības produkti (piem., skaistuma, dramatisma, komisma jūtas). Praksiskas jūtas – rodas pati cilvēka darbībā (piem., izpildot darbību cilvēkam var rasties uzbudinājums vai sasprindzinājums, veiksmes un prieka izjūtas vai garlaicības u.c.). Morālās jūtas – šo jūtu pamatā ir sabiedrisko interešu un savu saistību attiecībā pret sabiedrību apzināšanās. (Piemēram, pienākuma, atbildības, mīlestības, patriotisma, draudzības jūtas, u.c.). Intelektuālās jūtas – rodas cilvēka izziņas darbībā, pastāvīgi to pavada un piešķir tai zināmu emocionālu nokrāsu. Intelektuālajā darbībā cilvēks var pārdzīvot apmierinājuma vai neapmierinājuma izjūtu. JŪTU VEIDI: Zemākās jūtas – saistītas ar priekšmetiem, kuri apmierina cilvēka dabiskās vajadzības un signalizē par fizisko stāvokli – veselību vai slimību, kādu dabisko vajadzību apmierināšanu vai neapmierināšanu (piemēram, izsalkums). Augstākās jūtas – ir cilvēka garīgās dzīves dažādu pušu vērtēšanas sistēma. Tas rodas, kad cilvēks vērtē parādības, kas attiecināmas uz sabiedrības dzīves dažādām pusēm.
