Pārejas ekonomikas valsts (countries in transition) – valstis, kas atrodas ceļā uz attīstītu ekonomiku (Austrumeiropas reģionā tās ir Ukraina, Baltkrievija, Moldova u. c.)1.
Pārējas ekonomika ir ekonomika, kas atrodas pārejas procesā no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgus ekonomiku. Pārejas ekonomika ir pakļauta ekonomikas liberalizācijai, tirgus cenas uzstādīšanai un tirdzniecības barjeru samazināšanai, lai sasniegtu makroekonomisku stabilitāti, kur augsta inflācija tiek pakļauta kontrolei, notiek restrukturizācija un privatizācija.
Pārejas process var novest pie lielākas inflācijas un IKP samazināšanās, kas var ietekmēt iedzīvotāju dzīves līmeni.
Pārejas indikatori:
Maza / liela mēroga privatizācija
Valdības un uzņēmumu restrukturizācija
Cenu liberalizācija
Starptautiska tirdzniecības apmaiņas sistēma
Konkurences politika
Banku reformas
Infrastruktūras reformas
PRAKTISKĀ DAĻA
Lielākajai daļai pārejas ekonomikas Eiropas un Centrālās Āzijas valstu deviņdesmitajos gados bija negatīva ekonomikas izaugsme. Saskaņā ar Pasaules bankas datiem no 25 pārejas ekonomikas valstīm tikai piecām – Polijai, Slovēnijai, Slovākijai, Ungārijai un Čehijai – izdevās sasniegt pozitīvu vidējo gada IKP pieaugumu laikposmā no 1990. līdz 1999. gadam2.
Latvijas vidējais gada IKP pieaugums šajā periodā bija mīnus 3,7% (Lietuvai tas bija mīnus 3,9% un Igaunijai – mīnus 0,3%). šis vidējais pieauguma temps tomēr slēpj ļoti nestabilu attīstības dinamiku, kas raksturīga pārejas periodam. …
Pārejas periods Baltijas valstīs no plānotas centralizētas uz tirgus ekonomiku bija saistīts ar fundamentālām pārmaiņām – strukturālās izmaiņas nacionālā ekonomikā, pārmaiņas enerģētikas politikā un pakāpeniska apstākļu radīšana tirgus nosacījumu ieviešanai. Pēdējo gadu laikā sadarbība starp Baltijas valstīm ir bijusi virzīta uz vienotas politikas izveidošanu enerģētikas sektorā, it īpaši ilgtspējīga, konkurētspējīga un droša enerģētikas tirgus izveidē . Pārejas periods ir būtiski ietekmējis Latvijas un citu Baltijas valstu ekonomiku, liekot tām strauji attīstīties, veicinot nepārdomātu ekonomikas politiku, kas radīja ekonomikas pārkaršanu un kā sekas izpaužas tagadējās globālās ekonomikas krīzes apstākļos. Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos gados ir bijuši ļoti strauji. Valstī veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējusi ekonomisko attīstību. Laika periodā no 2001.-2005. gadam IKP ik gadu pieauga vidēji par 8%, 2005. gadā - par 10,2%, kas galvenokārt bija saistīts ar Latvijas iestāju Eiropas Savienībā. Līdzīga situācija bija arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā referātā autors apskata šo Baltijas valstu ekonomisko attīstību un raksturīgākās tendences pārejas periodā līdz mūsdienām, galveno akcentu liekot uz mūsdienu ekonomikas iezīmēm. Darbā tika izmantoti dažādas analītiskas publikācijas, statistiskie dati un interneta resursi.
