Ietekmējoties no Eriksona koncepcijas, mūsdienu socioģenētiskās dzīves pieejas zinātnieks V.Verhovins (В.Верховин) arī izdala 8 socializācijas un personības attīstības stadijas, kuras atšķiras no Eriksona astoņiem etapiem gan hronoloģisko robežu, gan nosaukumu un satura ziņā.
Šī ir maksimālo dzīves un profesionālo sasniegumu stadija. Lielākā daļa cilvēku ir izdarījuši galīgo sava dzīves ceļa izvēli visās sabiedrības dzīves sfērās. Cilvēks kļūst par stabilu elementu noteiktā sociālajā vidē, par sociāli nobriedušu indivīdu, kas orientējas sociālajā situācijā, ir kompetents, varošs un darošs. Top pieredzējis cilvēks, kuram ir izveidojies balanss starp pretenzijām un iespējām (starp „gribu un varu”). Tāds cilvēks ir sabiedrības galvenais sociālais resurss, kura darbība nodrošina sabiedrības stabilitāti, funkcionēšanu un attīstību. Cilvēks ir dziļi iesakņojies sociālajā vidē, „apaudzis” ar noteiktiem pienākumiem un atbildību, ar viņu cieši saistītas apkārtējo gaidas un cerības. Personība dzīvo plašā sociālajā kontekstā – ģimenē, darba sfērā, sabiedrībā, „saaug” ar savu sociālo vidi, iegūst noteiktu dzīves veidu. …
