Ekoloģija (gr. oikos - māja, paslēptuve,
logos - mācība, zinātne)
Ekoloģija pēta organismu un vides mijiedarbību, kā arī attiecības starp pašiem organismiem. Ekoloģija pēta dzīvās sistēmas dažādos līmeņos: organisma, populācijas, biocenozes, biosfēras.
Zināšanas ekoloģijā ļauj analizēt dažādu faktoru ietekmi uz organismiem, kā arī prognozēt iespējamās izmaiņas ekosistēmās.
Abiotiskie faktori veido nedzīvas vides apstākļu kompleksu. Tie iedalās trīs lielās grupās: klimatiskie, edafiskie un orogrāfiskie faktori.
Edafiskie faktori daudzējādi nosaka ekosistēmas sastāvu un funkciju norisi. Augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, augsnes ūdens un gaisa režīms, cilmiezis, augsnes floras un faunas darbība un citi aspekti izpaužas augu apgādē ar ūdeni un minerālvielām.
Biotiskie faktori ir dzīvās dabas faktori. Dažreiz tos sauc par koakcijām.
Pēc ietekmes raksturo:
labvēlīgas
nelabvēlīgas
neitrālas.…
