Tautsaimniecības mērķis sevī iekļauj visu cilvēku augstu dzīves līmeni un labklājību, taču joprojām pasaulē ir vērojama augsta nevienlīdzība bagātības sadalē. Atsaucoties uz OECD (the Organization for Economic Co-operation and Development) sniegtajiem datiem, 2015. gadā desmitdaļai bagātāko OECD sadarbības valstu iedzīvotāju ir 9,6 reizes lielāki ienākumi nekā desmitdaļai nabagāko, 2000. gadā tās ir 9 reizes, 1980-tajos gados – 7 reizes, kas norāda uz to, ka sociālā nevienlīdzība un nevienmērīgā bagātības sadale ir palielinājusies. 2012. gadā 40% (no apakšas - nabagākajiem) piederēja 3% no kopējās bagātības, savukārt 10% bagātāko pārvaldīja pusi no visas bagātības, un 1% pašu bagātāko piederēja 18%. 2015. gada publicētājā pētījumā „Causes and consequences of Income Inequality: A Global Perspective” apgalvots, ka daudzās valstīs nabadzības līmenis ir samazinājies, taču tas palielinās attīstītās valstīs jau kopš 1990-tajiem gadiem. Ienākumu nevienlīdzība var tikt samazināta ar nodokļu likmju pārdali (progresīvā nodokļa ieviešana), bezdarba novēršana.
Ilgtspējīgas attīstības ietvaros nepieciešams ievērot dažādu priekšnosacījumu izpildi; ilgtspējīga attīstība ir vairāku savstarpēji saistītu faktoru kopums un mijiedarbība un ir nepieciešams saskaņot šo faktoru darbību, lai sasniegtu tautsaimniecības mērķi. Katram cilvēkam individuāli un tādējādi arī visai cilvēcei kopumā ir nepieciešams līdzdarboties šā mērķa sasniegšanā mūsu nākotnes, mūsu bērnu un bērnu bērnu nākotnes labā.
…
