Pirms sākt rakstīt par paražu tiesībām Latvijā, gribētu no sākuma definēt iedzīvotāju iedalījumu, lai referāta turpinājumā būtu saprotamāk izklāstīt man izvēlēto tēmu.
Dažādu iedzīvotāju grupu tiesiskais statuss bija atkarīgs no piederības divām kārtām – ļaudīm un neļaudīm. Šādam iedalījumam ir dziļākas saknes latviešu tautas vēsturē (jau pēc mitoloģijas cilvēku materiālais un tiesiskais iedalījums ir dievietes Laimas vai Kārtas pārziņā), nekā marksistiskajam iedalījumam šķirās.
Pirmā kārta – ļaudis – bija visi brīvie iedzīvotāji, kurus, savukārt, visai nosacīti var iedalīt vecākajos, labiešos, saimniekos un smirdos.
Kungi (vecākie) – fiziski, garīgi attīstītāko, spējīgāko un turīgāko iedzīvotāju daļa, kurai bija plašākās tiesības un atbildīgākie pienākumi.
Labieši – arī labie ļaudis, lielie ļaudis, lielmaņi, bajāri, pilenieki – paražu līmeņa aristokrātija, dažādu valdnieku asinsradinieki – bija labi bruņoti un apmācīti karotāji, kuri dzīvoja pilī kopā ar valdnieku vai paši pārvaldīja mazāku pili kā pārvaldes subjekti.…
