Bārkstiņu siešanu mēs mācāmies un izpildām galvenajā daļā. Tika izvirzīti nosacījumi, taču daži skolēni, kam lēnāk veicas šis darbs, izdomāja, kā darbu paātrināt- bārkstiņas salika kopā, bet ne pa vienam, kā vajadzēja. Zieds izveidojās skaists, bet kritērijs netika īstenots. Lielākā daļa saprata un vadījās pēc nosacījumiem.
Otrais un trešais uzdevums apvienojās vienā- galvenajā daļā, kad sienot bārkstiņas mēs attīstījām pirkstu muskulatūru, tā attīstot valodu. Pacietību stiprināja pats process. Lai darbiņus novērtētu un izliktu izstādē, tie bija jāpaveic līdz galam. Dziju pievelkot par stipru, vienam puisim puķes vidiņš pārplīsa, bet kopīgiem spēkiem to pārsējām.
Veicināt patstāvīgo darbību var tikai darot, tāpēc mudināju pašiem izvēlēties krāsas un saskaņot tās, veidot ziedu, neiejaucoties, kaut kritēriji dažiem nebija ievēroti. Prasmju attīstība attīstās pakāpeniski. …
